Ņemot vērā pārmaiņas savā profesionālajā ceļā, es pēdējā laikā biežāk sarunājos ar dažādiem uzņēmumiem, iespējamiem sadarbības partneriem. Un esmu nonākusi līdz pārdomām, ar kurām gribu padalīties - kādas profesionālās sadarbības mēs (gan darba ņēmēji, gan darba devēji) izvēlamies veidot?
Lai gan es daudz esmu dzirdējusi viedokli - ir jāstrādā tāds darbs, kur var nopelnīt, kur ir pieprasījums pēc darbaspēka nevis jādara tas, kas patīk - es tomēr šim nepiekrītu. Manuprāt, šis redzējums ir rezultāts virknei sabiedrības stereotipu un iekšējai neticībai par savām spējām un talantiem. Bieži cilvēki domā, ka nav tādas vietas, kur viņi varētu profesionāli realizēt savus talantus - es ticu, ka mums katram ir sava vieta šajā profesionālajā milzu puzlē, ļoti iespējams mēs to vēl neesam atraduši (vai paši sev radījuši), bet tas nebūt nenozīmē, ka tāda nav.
Tāpat esmu dzirdējusi viedokli, ka ir darbi, kas ir jādara, bet nevienam tie nepatīk. Šādus vērtējumus mēs izsakām tikai un vienīgi vadoties pēc mūsu katra paša patīk/nepatīk skalas, bet skaidrs, ka apkārt un īpaši ārpus mūsu sociālā burbuļa, ir tik daudz dažādu cilvēku ar ļoti atšķirīgām interesēm. Piemēram, es nesaprotu, kā var patikt programmēt, bet ir cilvēki, kas mīl to darīt. Tāpat ir cilvēki, kuri nesaprot biroja darbu pie datora - viņiem vajag būt kustībā, darīt praktiskas lietas. Un šajā dažādībā ir milzu burvība.
Es ticu, ka cilvēkiem ir jāmeklē tāds darbs, kas patīk un kurā mēs jūtamies labi. Mums katram ir iedoti savi profesionālie talanti nevis tāpat vien, bet lai mēs tos realizētu. Kad patiešām realizējam savus talantus var rasties sajūta, ka ieslēdzas cits cilvēks - parādās tik daudz enerģijas, iedvesmas, iniciatīvas - mēs paši sevi varam neatpazīt. Un es ticu, ka tad mēs varam sasniegt prātam neiedomājamus rezultātus. Un kā, Tavuprāt, izskatītos pasaule, ja mēs katrs profesionāli darītu labāko savā jomā?
Es ticu, ka šis ir ne tikai mūsu katra individuālais ceļš uz laimi profesionālajā jomā, bet arī uzņēmuma, jo ar šādiem darbiniekiem tas patiešām var sasniegt izcilus rezultātus. Jā, es tiešām ticu, ka šis ir vienīgais ceļš uz izcilu profesionālo rezultātu. Es ticu, ka tikai atbilstošās saderībās var radīt jēgpilnu jauno - jaunus produktus, jaunus pakalpojumus u.c., jo šajā izstrādē tiek ielikta sirds, enerģija un entuziasms. Piekrītu, ka, neejot šādu ceļu, mēs varam iegūt rezultātu un mēs varam iegūt pat labu rezultātu, bet mēs noteikti nevaram iegūt maksimumu - izcilību.
Manuprāt, uzņēmumiem meklējot darbiniekus un darbiniekiem meklējot uzņēmumus, īstenībā nekas nav par “labi”, “slikti” darbinieki, vadītāji, uzņēmumi, darba vides utt. - mums katram ir vieta būt. Profesionālajā jomā ir līdzīgi kā citās dzīves jomās - viss vienkārši ir par savstarpējo saderību!
Veiksmīga saderība nenozīmē, ka vadītāji un darbinieki ir, domā un uzvedās identiski. Tieši pretēji - ticu, ka komandā un uzņēmumā dažādi darbinieki (vecuma, uzvedības, pieredzes, izglītības utt.) ir liela vērtība. Taču, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai sakrīt pamata vērtības (tās, kuras ikdienā praktizējam, nevis tās, kuras ir ierakstītas organizācijas stratēģijā) - Kas mums ir svarīgs darba vidē? kā mēs saredzam savstarpējās profesionālās attiecības? Un galu galā, vai mums sakrīt redzējums, uz kādu mērķi profesionāli mēs tiecamies? Ir ļoti vērtīgi diskutēt un uzklausīt atšķirīgus viedokļus, kā sasniegt kopējo mērķi, problēma rodas tad, ja nav vienots redzējums par nosprausto mērķi. Piemēram, var diskutēt par to, kā strādāt ar organizācijas darbiniekiem, kādas aktivitātes veidot utt., problēma rodas tad, ja pamatā ir atšķirīgi redzējumi, kāda ir darbinieku loma, vērtība un ietekme uzņēmumā. Tāpat var diskutēt par veidiem, kā virzīt pārmaiņas uzņēmumā, problēma rodas, ja nav vienots redzējums, ka pārmaiņas patiešām ir jāveic. Tāpat par sabiedrības līdzdalību - mēs varam diskutēt par labākajām metodēm, bet problēma rodas tad, kad viens to vēlas veikt pēc būtības, bet otrs tikai formalitātes pēc.
Manuprāt, atbildīgi par neveiksmīgām saderībām bieži ir gan uzņēmumi, gan topošie darbinieki. Nereti uzņēmumi atlasē maldina topošos darbiniekus par uzņēmuma vidi, iekšējo kultūru, vērtībām, komandu un par konkrētās pozīcijas darba ikdienu. Skaidrs, ka, sākot strādāt, darbinieks agrāk vai vēlāk ieraudzīs reālo situāciju. Tāpat bieži topošie darbinieki atlases procesā mēģina pēc iespējas pieskaņoties konkrētā uzņēmuma vērtībām, vīzijai, darba pieejām arī pat tad, ja tas kardināli nesakrīt ar cilvēka iekšējiem uzskatiem un profesionālo skatījumu. Principā abas puses maldina viena otru, mēģinot būt citādākas, labākas, modernākas utt.
Uzņēmums šādu sadarbību rezultātā visticamāk nesasniegs maksimālo rezultātu, kā arī būs tam būs jānovirza papildu resursi nākamajai darbinieku atlasei. No darbinieka skata punkta - mēs sevi pilnībā nerealizēsim šādā darbā. Es ticu, ka mēs visi apzināmies, ka neatbilstošas profesionālās saderības nav izdevīgas nevienai no pusēm - ne uzņēmumam, ne darbiniekam. Un tieši tāpēc manas pārdomas ir par to, kāpēc vēl joprojām daudzi cilvēki un uzņēmumi izvēlās būt šādās neauglīgās profesionālās sadarbībās?
Es apzinos, ka nekādā veidā nevaru un nevēlos vispārināt - katram ir sava unikālā situācija un apstākļi, kuros mēs esam. Tomēr viens no maniem novērojumiem - mums ir nepieciešams vairāk izzināt un saprast sevi - gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem. Kādi mēs patiešām esam? Kādi ir mūsu talanti, spēcīgās puses? Ko mēs varam piedāvāt? Kādā profesionālajā vidē mēs gribam strādāt? Kādu vidi mēs nodrošinām? Kāda darba darīšana mums rada prieku, iedvesmu, piepildījumu? Un tā pavisam godīgi - nevis kādi mēs gribētu būt, bet kādi mēs esam.
Kā arī mums katram vajag vairāk drosmes. Drosmi stāties pretī dažādiem stereotipiem un neticībai sev. Drosmi atļaut sev darīt to darbu, kas patīk, kas iedvesmo un piepilda ne tikai materiālajā, bet arī emocionalājā un garīgā līmenī. Drosmi skaļi paust savu skatījumu topošajiem darba devējiem, sadarbības partneriem, arī tad, ja tas nesakritīs. Un galu galā drosimi nepadoties, meklējot tās īstās saderības, jo gluži tāpat kā partnerattiecībās ne vienmēr tas ir ātri vai vienkārši, bet, manuprāt, ir tā vērts :)
Es esmu ceļā uz saviem puzles kauliņiem un šis ir mans redzējums par pasauli man apkārt. Lai mums visiem izdodas :)
Comentarios