top of page

Vai moderns birojs automātiski nozīmē darbinieku vēlmi atgriezties strādāt birojā?


Arvien vairāk varam novērot, ka uzņēmumiem, īpaši pēc pandēmijas, ir aktuāls jautājums par biroju – kā to izmantot? Kā to modernizēt? Un galu galā – vai varam atgriezties pirmspandēmijas situācijā, kad visi lielākoties devāmies strādāt klātienē?




Pēdējos gados ir ievērojami mainījušies cilvēku strādāšanas ieradumi un skaidrs, ka jaunajai strādāšanas realitātei ir vajadzīgs citādāks skatījums uz biroju. Man ir bijusi iespēja pievērsties biroja labbūtības jautājumiem, tāpēc padalīšos ar savām pārdomām.


Uzņēmumiem ir dažādi mērķi, kāpēc tie izvēlas pārskatīt esošās telpas. Visbiežāk tā ir nepieciešamība efektivizēt platību (ja reiz tā netiek pilnībā izmantota) vai nepieciešamība pēc moderna, reprezentabla ofisa, kas būtu patīkams darbiniekiem un viesiem.


Tāpat ir uzņēmumi, kuru mērķis ir modernizēt telpas, lai tās atbilstu biroju labbūtības standartiem, kā arī biroja vajadzībām jaunajā strādāšanas realitātē. Un ir uzņēmumi, kas izvēlas modernizēt, pārveidot telpas, lai tādejādi atgrieztu darbiniekus strādāt klātienē. Protams, uzņēmumam var būt vairāki vai pat visi uzskaitītie mērķi kopā.


Tomēr gribu pakvēties pie pēdējā – atgriezt darbiniekus strādāt birojos. Šo no uzņēmumu vadītājiem var dzirdēt – “uztaisiet smuku, modernu biroju, lai visi atgrieztus strādāt klātienē kā pirms pandēmijas.” Protams, būs darbinieki, kuri ļoti labprāt izvēlies strādāt klātienē, bet vai visi? Vai tiešām moderns birojs automātiski liks visiem darbiniekiem atgriezties strādāt klātienē?


Manuprāt, šis ir viens no kļūdainākajiem pieņēmumiem. Pirmkārt, tāpēc, ka vairs nekad nebūs kā pirms pandēmijas laika - attālinātais darbs ir šodienas realitāte. To norāda visi pētījumi, HR speciālisti un pasaules darba tendences. Jā, var un vajag domāt, kā darbiniekiem satikties, veidot un uzturēt attiecības un saprotams, ka tikšanās klātienē šo ļoti atvieglo. Tieši tāpēc pirms pandēmijas birojiem ir jāmainās - tie ir jāpielāgo jaunajai strādāšanas realitātei. Jo ātrāk mēs pieņemsim, ka nekad vairs nebūs kā agrāk, jo ātrāk mēs spēsim pielāgoties un iegūt no tās pēc iespējas labāko.


Otrkārt, ir jāsaprot, ka var būt ļoti daudz iemesli, kāpēc darbinieki izvēlas vai neizvēlās doties strādāt uz biroju – ceļā pavadītais laiks, iespēja strādāt no citas pilsētas, valsts, iespēja vieglāk koncentrēties darbam, kā arī darbinieka sajūtas par darba vidi un mikroklimatu savā komandā un uzņēmumā (un vēl virkne citu iemeslu).


Manuprāt, katrā uzņēmumā, kas uzsāk domāt par telpu pārmaiņām, vajadzētu sākt ar šo analīzi – doties pie darbiniekiem un saprast reālos iemeslus, kāpēc darbinieki grib vai negrib doties uz biroju. Un atbilstoši tam varēs izveidot daudz precīzākus un atbilstošākus risinājumus tieši jūsu uzņēmumam – gan attiecībā uz biroja telpām, gan darba vidi kopumā. Domājot par sava uzņēmuma jauno biroju, ir svarīgi atcerēties, ka tas nav tikai par telpām - tas ir par sajūtām telpās, cilvēkiem tajās un cilvēku savstarpējo mijiedarbību.


Saprotams, ka bieži vajag daudz drosmes, lai ieklausītos darbiniekos un sadzirdētu situāciju uzņēmumā, bet tas ir vienīgais ceļš uz veiksmīgu rezultātu un izvairīšanos no vilšanās, ka pēc moderna biroja izveides visi darbinieki vēl joprojām nevēlās atgriezties darbā klātienē.



 
 
 

Comments


Uldis Zariņš, “Anatomy Next” valdes priekšsēdētājs

"“Anatomy Next” sadarbojas ar Egitu freelance projektu vadībā.
Ņemot vērā, ka ikdienā Egita nedarbojas mūsu organizācijā, ļoti novērtēju viņas spējas ātri iedziļināties mūsu projekta saturiskajā būtībā. Egita, vadot projektu, ne tikai veiksmīgi nodrošina strukturētu projekta izstrādi un vienotu komunikāciju visām iesaistītajām pusēm, bet arī redz projektu no biznesa attīstības un ilgspējas perspektīvas. Augstu novērtēju arī Egitas personiskās īpašības - uzmanību savā darbībā un neatlaidību ceļā uz projekta kopējo rezultātu."

Liena Graudule, sabiedriskā labuma organizācijas “Brīnummāja” vadītāja

"Ja jūsu organizācijai nepieciešama tāda stratēģija, kas neiegulstas ofisa plauktā, bet gan dienu no dienas ir organizācijas darbības fokusā un kalpo kā labs GPS ilgtermiņa un ikdienas lēmumu pieņemšanas procesā, ir vērts uzticēt tās izstrādi cilvēkam no malas. Egita apvieno sevī gan profesionālās kompetences, gan cilvēciskās īpašības, kas komandai ļauj ieraudzīt spēles laukumu kopumā, reāli apzināties  savus resursus un ļauties jauniem, tomēr reāliem izaicinājumiem. Kādas ir šīs īpašības – uzķert ideju no pusvārda, izveidot struktūru no sākotnējo ideju mutuļa, izaicināt virzienos, kur baidāties spert kāju un norādīt uz virzieniem, kuros velti tērējat enerģiju.  Mūsu organizācijas ieguvums ir viegli monitorējami organizācijas rezultāti, jēgpilni, izmērāmi mērķi un resursu novirzīšana ilgtspējīgajiem projektiem."
bottom of page